Реферат: Transports - на турецком языке
Реферат: Transports - на турецком языке
Jūras transports.
Pārvadājumu nodrošināšanai
jūras transportam ir daudznozāres saimniecība, kas sastāv
no:
-
flotes,
-
jūras ostas,
-
remonta
rūpnīcas.
Atšķirībā no kuģošanas
veida jūras pārvadājumu sadaļa uz ārējus
(ārvalstu) un iekšējus (kabotāža). Savukārt,
ārvalstu pārvadājumos realizējas eksporta- importa
krāvu pārvadājumi un krāvu pārvadājumi starp
ārvalstu ostiem.
Iekšējos pārvadājumos
atšķir lielo un mazo kabotāžu. Maza kabotāža -
kuģošana vienu vai divu jūras baseinu robežās. Liela
kabotāža - kuģošana starp jūras ostiem, kas atrodas
dažos baseinos, kas sadalīti ar citu valstu krastmalas
teritorijām.
Jūras transports realizē galvenokārt
ārējas tirdzniecības krāvu pārvadājumus, kā
arī pārvada citvalstu fraktētāju krāvu. Abos
gadījumos viņš realizē transporta pakalpojumu eksportu un izpildi
svarīgo funkciju: pievērst ārvalstu valūtu un
investīcijas.
Priekšrocības:
-
iespēja
nodrošināt masveida iekš- un starpkontinentālu krāvu
pārvadājumus;
-
praktiski
neierobežota izlaišanas iespēja jūras ceļiem;
-
relatīvi neliels
degvielas un enerģijas patēriņš uz produkcijas
vienību;
-
iespēja izmantot
augstekonomisko floti ar lielo krāvnesību (līdz 5000 t.
tonnāža), kas dod relatīvi zemu pārvadājumu
pašizmaksu.
Mīnusi:
-
atkarība no
hidrometeoroloģiskiem un navigācijas apstākļiem, kas izraisa
lielo dīkstāvi ziemas laikā;
-
nepieciešams izveidot
jūras krastos sarežģīto ostas saimniecību, kas prasa
lielo kapitālieguldinājumus;
-
ierobežota
iespēja izmantot jūras transportu iekšvālstu
pārvadājumos tiešos jūras pārvadājumi.
2.
Acu redzams, ka dažādi noteikumi,
kas tiek uzstādīti veicot šādu krāvu
pārvadājumus:
-
henerālie
(gabalkrāvas), kam piemīt dažādie izmēri, formas un
partījamība;
-
speciālie gabalu –
konteineri un riteņu tehnika;
-
masu gabalu krāvu
lielas partijas – koki un metāls;
-
uzberamas – rudas, ogle,
mēsli;
-
šķidras – nafta,
naftas produkti, ķīmikālijas, sašķidrinātas
gāzes;
-
pasažieri –
lineārā satiksme un kruiza kuģišana;
-
pasažieri ar
automašīnām – prāmu satiksme.
ir jāvest dažādu kuģu tipa
rāšanai.
Gandrīz katrs trešais kuģis no
pasaules tirdzniecības jūras flotes pastāv no sevī tankeru
vai kiģi uzberamas krāvu pārvadāšanai. Šo divu
tipu kuģim ir 80% no kopēja pasaules tirdzniecības flotes
tonāža. Kuģu tipu skaits ir jau vairāk par 100.
Kuģu sadalījums pa tipiem ir
ļoti sarežģīts, jo kuģu atšķiras pēc:
noteikšanas, kuģošanas rajonu, energoierīci,
arhitektūras un daudziem cietiem pazīmem.
Pamatpazīme ir noteikšana, ar
viņu kuģus sadala:
-
pasažieru;
-
transportu;
-
zvejniecības;
-
tehniskās flotes.
Zīm. 41.
Tālāk tiek aplūkoti tikai
transporta kuģi. Bez transporta flotes nav iespējami starp
kontinentālie krāvu pārvadājumi.
Pamatkravas, kas pārvada:
1.
Tanneru
pārvadājumos: nafta un tas produkti, sašķidronātas
gāzes, ķimikālijas, asfalts, vīns, amonjaks, sēra,
etilus.
2.
Ķuģi –
refrižerātori: dārzēņi, gaļa, zivis.
3.
Konteineru
pārvadājumos: speciālas krāvas.
4.
Uzberamo krāvu
pārvadājumos: ogle u.c.
Kā jau ir minēts augstāk,
šolaik kopējas pasaules krāvu sadalījums ir:
55% - šķiras kravas;
30% - uzbramas;
15% - henerālie.
Tas noteica transporta kuģu
sadalījumu.
Tankers ap 50% no ekspluatācijas laika
pavada ostos zem iekraušanas – izkraušanas operācijam.
Transkontinentālie naftas pārvadājumi realizē supertankeri
ar ded. veitu ap 250 t.t.. Taču šiem tankeriem nav sasniedzama
lielāka ostu daļa un naftas sadalījumu pa kontinentu
realizē tankeri ar mazākam izmēriem (ap 70 t.t.). Tankēru
flote ir ļoti bīstama apkārtējas vides
piesārņošanas dēļ.
Konteiner vedis – paredzēts sīkkrāvu
pārvadāšana:
Dedveits ap 50 – 60 t.t. Ātrums ap 30
“uzlov”.
Tas ir pilnīgi atklātie kuģi ar
līkam, kas aiz visu krāvas nodalījumu, kam bieži ir
šienaiņa konstrukcija. Tas atvieglo iekraušanu un samazina
dīkstavi
Zīm. 59.
·
Uzberamo krāvu
pārvadāšanas kuģis pārvada galvenokārt graudu,
ogļi un dāžus rudus.
·
Lihtervedis – kuģis,
kas paredzēts speciālo negreudējošo konteineru
pārvadāšanai. Zīm. 130.
·
Sauso krāvu
pārvadāšanas kuģis – koku, lopu, smāgu krāvu,
citu krāvu pārvadāsana.
Kuģi iekraušanai un izkraušanai
paredzēti speciāli apteikoti jūras krastmalas teritorijas. Tas
pastāv no sevi sarežģīto saimniecību, kas var
sadalīt uz:
Akvatoriju, piestātnes, krāvu
pārcelšanas mehānismi, noliktavas, krāvu
sadalīšanas tehnika, dzelzceļi un autoceļi, doki u.c.
Atkarībā no ostas
pamatfunkcijām šeit arī var būt reida
pārsuknēšanas stacijas, cauruļvadu vai citu transporta
mašīnu sistēmas, daudzie dienesti, glabāšanas
tvertnes.
Osti izpilda sakares funkciju starp jūras
un iekšējam transportam.
Liela nozīme ir krāvas plūsmas
stabilitātei un ilgumam, jo tas ietekmē uz ostas,
kuģniecības, ārējas tirdzniecības savstarpēji
saistīto attīstību.
Jūras ostu attīstības
pamatvirzieni:
·
Kuģu
stāvēšanas laika samazināšana;
·
Jauno piestātņu
un pārkraušanas kompleksu uzbūvēšana;
·
Nodrošināt
glabāšanas iespējams, krāvas plūsmam
palielināties;
·
Pieostas
rūpnīcas būvlaukumu sagatavošana.
Pamatproblēmas jūras ostiem:
·
Neliels akvatorijas
dziļums, jo dažas ostas tiek izvietotas 50 – 100 km
attālumā no jūras un galvenokārt ūpes grivas.
·
Šauras vietas
piebraukšanas uļie posmos, kas izraisa manevrēšanas
ātruma samazināšanu un kopējo laika zudumu
palielināšanu.
·
Jespēja apkalpot
tikai tos kuģus, kuriem tiek paredzētas piestātnes, celtņi
u.c.
3.
Pārvadājumu efektivitāti
novērtē ar pamatradī tāju palīdzībām:
a)
krāvu
apgrozījums, miljard.t.km;
b)
1 t. kravai vidējais
pārvadāšanas attālums;
c)
kopējais
pasažieru skaits;
d)
ekspluatācijas
ātrums, m/st.;
e)
kravnesības
izmantošana,%;
f)
peļņa.
Jūras transportā ir frakts un
tarifs.
Frakts – vienlaicīga cena, kuru noteica
līgums starp fraktētāju – transporta produkcijas
pārdevēju un fraktējam – pircējam un fiksējas
līgumā (čarterī) katrā noteiktā gadījumā;
Frakts darbojas tikai šīm krāvos
nosūtītājam.
Tarifs – pastāvīgi darbojoša
cena jūras pārvadājumiem. Viņš tiek
uzstādīts centralizēti, ir vienāds visiem
nosūtītājiem, kas izmanto jūras transportu..
Tarifs ietilpst:
1)
Maksa par kravas
pārvadāšanu;
2)
Papildoperācijas
izdevumi
T = P + П, kur P – pašizmaksa
П – peļņa.
Atšķir pamat, izņemuma un vietējo
tarifu.
Jūras transporta tarifu uzskaita
atsēvišķi kabotāža un ārvālstu
kuģniecībā. Kabotāžas kuģošanai ir divi
līmeni tarifiem:
·
kustības tarifs;
·
stāvējošās
tarifs,
kurī savukārt sadalīti
atšķirība no krāvas, jūras, ostas veidiem un
izvietošanam.
Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus –
«Kopēja tarifu un statistiska kravas nomenklatūra».
Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu,
piestatnes, lamona.
Papildizmaksas: lūku atveršana,
aizveršana, buksētaja izmantošana, šiftingu
uzstadīšana, tālruņu izmantošana un daudzie citi.
Jūras tirdzniecības kuģiem ir
trūkums:
Kuģis ilgi atmaksājas. Lai ātrak to
atmaksāt, var uzbūvet kuģi ar lielāko nestspēju,
taču kuģu cena aug, jo lielākām kuģiem
nepieciešama vairāk jaudīja spēkas iekārta, kas ir
darga.
Bez tam, jūras pārvadājumam piemīt
neliels ātrums, jo iegremdētiem kuģiem ir «40-uzlovij»
ātrumā robežā. Lai kustēties ar lielāko
ātrumu, nepieciešama lielāka pamatdzinēju jauda,
vairākie dagvielas patēriņi un krājumi. Pamatdzinēju
jauda aug proporcionāli kuģu kustības ātrumam
trešajā pakāpe. Tapēc jūras pārvadājumi ir lēnāki,
nekā aviācijas un citas transportas veidiem.
Arī jūras transports stipri piesārņo
apkārtējo vidi.
Šķidrie piešārņojumi: degviela, eļļa, ljales un balasta
ūdeņi, dzesešanas, mazgāšanas šķidrumi un
ūdeņi, nafta un tās produkti.
Cietie piesārņojumi: koks, metāls, krāsu atlikumi, kuģu
atkritumi, krāvas zidumi un atlikumi.
1973 gadā noslēgta Starptautiska konvencija
jūras piesārņijumu noveršanai ar jūras kuģiem.
Šājā konvencija formulēti prasības un noteikumi,
virzītie vides aizsardzībai.
Baltijas jūras aizsardzībai noslēgta
reģionāla konvencija, kas tiek pieņēmta 1974.g. Helsinkos.
Ūpes transports.
Ūpes transports ir svarīga daļa valsts
transporta sistēmā. Īpaši liela nozīme ir ūdens
transporta masveida krāva pārvadājumos: nafta, koks, maizes
krāvos, mašīnas un būvmateriāli.
Pedējā laika ir tendencija ūdens
transporta specializēšana atseviško kravas veidu
pārvadāšanai. Ogļu un dārzeņu
pārvadāšana ir nepieciešami uzturēt glabašanas
mitrumu un temperatūru.
Visplašāk ūdens ttansports izmanto
velkamo floti – baržus, kas paredzēti bēramkravam. Tas ļauj
intensitēt pārvadājumus un samazināt velkoņu skaiti.
Ūdens transports nodrošina jūras ostas
apgādi ar masveida kravam.
Sarežģitie kuģošanas
apstākļi – mazs dziļums un platums – stipri ierobežoto
iespēju izmantot ūdes transportu mazajās ūpes.
Arī trūkums ir, jo nepieciešama
piestātne ar celtniem, dzelzceļi un/vai autoceļi.
Visērtākie mehāniskai apstrādei ir
konteineri un pakēšu kravas. Bet tiem arī ir trūkumi, jo
konteinerizācija un pakēšu formēšana ir dargas
operācijas, tapēc nosūtītajs cenšas to nedarīt,
kas samazina ūdens transporta rožigumu.
Pamatīpatnības:
1)
Liela pārvadāšanas
iespēja;
2)
Neliela pārvadājumu
pašizmaksa (4< auto, 15-20< avia). Baržu velkošanai ir
nepieciešama 10 reizes mazāka jauda, nekā dzelzceļas;
3)
Mazākie (3-4 reizes) kapitālieguldījumi,
nekā auto un dzelzceļa;
4)
Mazāks metāla
pateriņšritoša sastāva ražošanai.
Mīnusi:
1)
Līkumains ceļš un
liela dziļumu variācija;
2)
Darba periodiskums;
3)
Krāvas kustības
maršrutu pagarināšana;
4)
Neliels transportēšanas
ātrums (HES, tilti).
Tarifi ūpes transportā (kravas).
Tarifi krāvas pārvadāšanai
sadalīti; pa pārvadāšanas veidiem (nafta un tās
produkti, koku velkošana, kuģu un citu līdzekļu
velkošana), pa nosutīšanas veidiem (kuģu, konteineru,
savienošanas un sīkas), pa satiksmēm (iekšēja
ūdens, tieša ūdens, ūpes un jūras ceļi,
ārvalstu, intermodālo).
Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksājumu
noteikšanai. Šie shēmi būvēti divos līmeņos:
1)
Sākummaksa no 1 t. pār
minimālo attālumu 50 km;
2)
Maksa par pārvietošanu 1
t. km.
Ar shēmas numura palielināšanu
palielinājas 10% maksājumu summa.
Sauso kravu pārvadājumos aprēķinu
izdara pēc 1 t.
Pamatdokuments ir Tarīfu kodekss.
Cauruļvadu transports (C. t.)
Maģistrālie cauruļvadi klasifice:
·
Naftas vadi;
·
Gazes vadi;
·
Caurulvadi pārtikas
produktiem.
Cauruļvadi šaura specializācija ir
pamatatšķirība no citiem universālo transporta veidiem.
Pedējos gados strauj: attīstās universālais cauruļvadu
transports.
1.
Naftas produktu cauruļvadu
transports.
Naftas
vads pastav no sevis celtņu kompleksu naftas un naftas produktu
transportēšanai no ieguves vietas līdz
patērētājiem vai pārkraušanai.
Buvē
maģistrālo, pievada – un rujālo c.v.
Maģistrālais c.v. –
ar karu nafti transportē no iegūšanas vietām līdz
naftas pārstradāšanas uzņēmumiem< kā arī
pārkraušanas bāzēm, kas izvietoti dz.c., ūpes un
jūras pārliešanas punktas, vai uz galveniem pārsūknēšanas
stacijas.
Rupālie c.v. , kā
arī rūpnīecības un naftas bāzes c.v. paredzēti
iekšējiem pārsūknēšanām.
Pievada c.v. kalpo naftas
pārvietošanai no iegūšanas vietām līdz naftas
pārstradāšanas rūpnīcam un naftas produktu no
uzņēmumiem līdz galveniem naftas produktu c.v.
Šķidro
ķermeņu pārsūknēšana cauruļvada realizē
ar augstspiediena lielas jaudas sūkniem, galvēnokārt ar elektro
piedzini, kas tiek uzstadīti pārsuknēšanas un
galastacijās.
Naftas
pārvados bērzes samazināšanai caurules iekšējo
virsmu apstrāda ar plastikam, sveķiem, ieeļļo ar spirtu
u.c.
Cauruļvadu
tranšejus ar dziļumu līdz 2,5 m apstrāda ar antikorrozijas
materiāliem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.). Lai paaugstinātu
cauruļu mehānisko īpatnību tā materiāla
izstradāšanas laika ievest piedēvus: hromu, nīķels u.c.
Visplašāk izmanto cauruli ar diāmetru no 529 līdz 1220 mm.
Tas ir elektro metinātie tāisnšūvju caurulis.
Materiāla
lielums, kas būt pārsūknēts ar maģistrālam
cauruļvadiem diennaktī stacionārā režīmā
pēc apreķināto parametru optimālām izmantošanam,
sauc par caurplūdes spēju. Šadā spejā ir atkarīga
no cauruls diāmetra, pārsūknēšanas stacijas jaudi, kas
noteica arī plūsmas ātrumu. Pie caurules diametra 200, 720 un
1020 mm caurplīdes spēja sastav atbilstošai 1,15 un 45 mln.t.
gadā. Pieļaujamais spiediens caurulē 64-75 atm., attāluma
starp pārsīknēšanas stacījām no 100 līdz 300
km.
Vissvarīgais
raksturlielums ir cauruļvada ražigums. Tā ir produkta lielums,
kas tiek pārsūknēts ar c.v. palīdzībam noteiktajā
laika posmā (diennakts, mēness, gads). Māsdienīgie naftas pārvadi
ar vienu līniju var transportēt desmitniekus naftas tonnus.
Maģistrālie
c.v. sastav no:
·
Lineāra daļa, kas
savukārt sastav no cauruļvadi, sakaru līnijas,
cauruļvaduelektroaizsardzības iekārtes. Viņu pastav
apmēram 70-75% no cauruļvadu uzbūves izmaksam.
·
Apakšzemes un virszemes
pārejas caur ūdens šļērslim dzelzceļiem un
autoceļiem, pievadi autobaziem.
·
Lineārie mēzgli, kas
paredzēti maģistrāles posmu atslēgšanai remontām
u.c.; paralēlo vai šķērslīniju savienojumi;
maģistrālajas c.v. ne biežāk kā pēc 25 km tiek
uzstadīta atslēgšanas armatūra (aizbidns).
·
Virszemju – laukumu daļa, kas
ietilpst galvēna un palīgpāršuknēšanas un
kompressoru stacijas, starpa un uzgāles uzpildīšanas stacijas,
uzsildīšanas punkti, mājokli un kultūras-saimniecības
ēkas, noliktavas u.c.
C.v.
būvēšanas laikā cenšas izmantot caurules ar lielu
diāmetru. Diāmetra palielināšana samazina
pārsuknēšanas pašizmaksu, kapitāl- un
materiālietilpību.
Cauruļvadiem
ar D=1020mm caurlaišanas iespēja 23 reizes vairāka, nekā
cauruļvadīm ar D=300 mm. Metāla pateriņš,
aprēķināts uz 1 m³ pārsūknēta materiāla
samazinas 6 reizes, kapitālieguldījumi - 3÷4 reizēs.
C.v.
transporta priekšrocības naftas un tas produktu
pārsūknēšanai attiecībā pret citiem transporta
veidiem:
1.
Caurules būvēšanas
vienkaršība un naftas produktu masu pārsūknēšanas
iespēja.
2.
Vairāk īss attālums
naftas produktu pārsūknēšanai, nekā ūpes un
dzelzceļa transporta transportēšanai.
3.
Zema pašizmaksa naftas
transportēšanai: 2 reizes mazāk, nekā ar ūdens
ceļiem un 3 reizes zemāk, nekā ar dzelzceļiem.
Jāatcerēties, kā teritoriāla
pazīme c.v. transportām ir mazsvarīga, jo darba algas un
elektroenerģijas izmaksas nav lielas.
Kopumā visas izmaksas c.v. transportam ir
zemākas, nekā citiem transporta veidiem.
4.
Naftas produktu
saglabāšanas nodrošināšana, transportēšanas
process ir pilnīgi hermetisks.
5.
Pilnīgi automatizēti
uzpildīšanas, pārsuknēšanas un drenāža
operācijas.
6.
Mazākie, nekā citiem
transporta veidiem, kapitālieguldījumi un metāla
pateriņš vienai pārvadājuma vienībai.
7.
Prombūtne (ja tiek izmantota
izolācija) negatīvas ietekmes apkartnējai videi.
8.
Daudz vairāks darba
ražīgums, nekā dzelzceļos.
Svarīga
priekšrocība ir tāda, jo pārsūknēšanas
process ir nepārtraukts, kā arī neliels personāla skaits,
neatkarība no klimatiskiem apstākļiem.
Naftas
produktu transportēšana ar c.v. atbrīvo dzelzceļas
ritošo sastāvu, ietaupa naudu un metālu jaunas cisternas
uzbuvēšanai. Īpatnējais dagvielas pateriņš
pārsūknēšanai ir 10-12 reizes mazāks, nekā
pārvadāšana ar dzelzceļam.
C.v. transporta galvēnie trūkumi:
1.
Šaura specialitāte.
2.
Efektīvai izmantošanai
ir nepieciešama nepartraukta un liela produktu plūsma.
3.
Grūti
pārsūknēt smagus naftas produktus (eļļa, mazūts).
2.
Gāzes c.v.
C. v. Ir vienīgas iespējamais
gāzes transportēšanai lielā attālumā.
Gāzes vadi sadala uz magistrāliem (ar kuriem
gāze tiek transportēta no iegūšanas ietām līdz
gāzes sadalīšanas punktiem) un vietējiem.
Gāzes caurules noguldas tranšējas vai
viņus izbūvē virs zemes estakados.
Maģistrālo c.v. atkarība no gāzes
darba spiediena sadala trijas klases.
Maģistrālie gāzesvadi, kā arī
naftas vadi sastav no lineāras daļas, kompresoru stacijas, gāzes
sadales stacījas, gāzes regulēšanas punktiem;
odorizācijas punktiem, gāzes attīrīšanas un
kaltēšanas iekārtam.
Kompresoru stacijas sadalas no galveniem un
starpstacījam. Galvenas kompresoru stacijas gāze tiek
dzēsēta, kamprimēta attīrīta no pūtekļiem.
Komprimēšana realizēta ar centrbedzes sūkniem ar piedzini
no gāzes terbīnem vai elektridzinējiem.
Kompressoru stacijas izvietoti pēc 100 km.
Gāzes darba spiediens (max) ir ~100 atm.
Pastavīgai gāzes padevei paredze g.v.
apriņķošana, pazemes gāzes glabatuve uzbuvēšana,
baipasie uzbuvēšana.
Talāk gāzes cauluļvadu
attīrīšanas pamatvirzieni:
·
Caurules ražošanas
tehnoloģijas pilnveidošana, tas stiprības
palielināšana;
·
Gāzes saimniecības
automatizēšana.
3.
Universālais
cauruļvadu transports.
Pasaulē
eksistē vairāk neka 100 cauruļvadu, kas hidravliski vai
pneimatiski transportē: ogle, rūdas, būvmateriāli.
Transportēšanas šķidrums – ūdens vai nafta,
pneimātiska veidā – gaiss.
·
Hidrauliski
transportēfosfātes, dolomīts. Darba ražīgums ir 1,5-2
reizes vairāks, nekā auto- vai dzelzceļu transportam, tas ir
vairāk ekonomisks.
·
Pneimatisks transports ļauj
pārvietos plašu nomenklatūru krāvu. Taču šīs
transporta veids izmantots tikai tehnoloģiskām vajadzībam.
Дополнить из Урбах – логистика, рисунки
Energoapgādes līnijas.
Energoapgādes varianti
salīdzināšana:
4.
Gāzu
transportēšanai un cauruļvadiem, salīdzinājas ar elektroenerģijas
pasniegšanai ir neliela priekšrocība.
5.
Izdevīgāk ir
pārsūknēt naftu, nekā pasniegt elektrību.
6.
Izdevīgāk ir
sniegt elektrību, nekā pārvadāt ogļe.
7.
Augstkalorijas ogļu
pārvadīšana ir izdevīgāka, nekā elektrības
pasniegšana.
Acuredzams, ka elektrības
ražošana var būt izdevīga, salīdzinājos ar
energoresursu pārvadāšanai, jo lielāka daļa resursiem
patērējas elektroenerģijas ražošanai sagādes
punktos
|